Perspectives for surrogate safety studies in East-European countries

Abstract

The road safety development in East-European countries follows in general the trends of the western countries, even though there is a time lag. The fatality numbers are decreasing, though the improvements for the vulnerable road users are less impressive compared to other road user categories. The traditional road safety analysis based on accident history has many limitations related to accident under-reporting, low and random accident counts at individual sites and lack of details in the police or hospital reports. The surrogate safety methods are based on observation of other- than-accident occurrences that still have a strong relation to safety in traffic. Such methods are often more efficient (and pro-active) for safety assessments. The paper reviews the current status of the surrogate safety analysis methods, the challenges, and opportunities related to modern urban traffic conditions and the emerging technologies for more efficient data collection. The method is put in the context of the East-European countries to see how it contribute to the on-going road safety work and a better understanding of accidents risk factors necessary for producing effective safety counter-measures.

Rytų Europos šalių kelių eismo saugos plėtra, kiek vėluodama, iš esmės remiasi Vakarų šalių tendencijomis. Eismo įvykių mažėja, tačiau pažeidžiamų eismo dalyvių infrastruktūros plėtra yra mažiau įspūdinga, palyginti su kitomis kelių eismo dalyvių kategorijomis. Tradicinė kelių eismo saugumo analizė, pagrįsta nelaimingų atsitikimų istorija, turi daugybę apribojimų, susijusių su avarijų nepakankamumu, mažų ir atsitiktinių nelaimingų avarijų skaičiumi atskirose vietose ir trūkstamą išsamią informaciją, kuri fiksuojama policijos ar ligoninėse. Surogatiniai eismo saugos metodai grindžiami galimų eismo įvykių stebėjimu (o ne jau įvykusiomis eismo nelaimėmis), kurie vis dar stipriai susiję su eismo sauga. Tokie metodai dažnai yra veiksmingesni saugai vertinti. Straipsnyje apžvelgiama dabartinė eismo saugos analizės surogatinių metodų būklė, problemos ir galimybės, susijusios su šiuolaikinėmis miesto eismo sąlygomis, naujos efektyvesnio duomenų rinkimo technologijos. Metodas pateikiamas Rytų Europos šalių kontekste siekiant sužinoti, kaip jis gali prisidėti prie tebesitęsiančio kelių eismo saugumo darbo ir geriau suprasti nelaimingų atsitikimų rizikos veiksnius, reikalingus veiksmingoms eismo infrastruktūros saugumo priemonėms kurti.

Satiksmes drošības attīstība Austrumeiropas valstīs seko vispārējām attīstības tendencēm rietumvalstīs, lai arī ar kavēšanos laikā. Bojā gājušo skaits samazinās, lai gan mazaizsargātajiem satiksmes dalībniekiem paredzētie uzlabojumi ir mazāk iespaidīgi salīdzinot ar citām satiksmes dalībnieku grupām. Tradicionālajai satiksmes drošības analīzei, kas balstās uz ceļu satiksmes negadījumu vēstures izpēti, ir daudz ierobežojumu, kas saistīti ar nepilnīgu informāciju par negadījumu skaitu, mazu un izkliedētu negadījumu skaitu atsevišķās vietās, kā arī detaļu trūkumu policijas un slimnīcu atskaitēs. Aizvietojošās satiksmes drošības analīzes metodes balstās uz dažādu situāciju novērošanu, kas nav ceļu satiksmes negadījumi, bet tomēr tās raksturo satiksmes drošību. Drošības novērtēšanai šādas metodes bieži vien ir efektīvākas (un pro- aktīvākas). Rakstā aplūkots aizvietojošo satiksmes drošības analīzes metožu eksistējošais statuss, izaicinājumi un iespējas, kas saistītas ar modernajiem apdzīvoto vietu satiksmes apstākļiem un jaunajām tehnoloģijām, kas ļauj efektīvāk vākt datus. Metode ir izmantota Austrumei ropas valstu kontekstā ar nolūku izvērtēt tās nozīmi satiksmes drošības uzlabošanas darbā un labākai ceļu satiksmes negadījumu cēloņu noskaidrošanai, lai varētu izstrādāt rezultatīvus pretpasākumus.